Definify.com

Definition 2024


reuniturus

reuniturus

Latin

Participle

reūnītūrus m (feminine reūnītūra, neuter reūnītūrum); first/second declension

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative reūnītūrus reūnītūra reūnītūrum reūnītūrī reūnītūrae reūnītūra
genitive reūnītūrī reūnītūrae reūnītūrī reūnītūrōrum reūnītūrārum reūnītūrōrum
dative reūnītūrō reūnītūrō reūnītūrīs
accusative reūnītūrum reūnītūram reūnītūrum reūnītūrōs reūnītūrās reūnītūra
ablative reūnītūrō reūnītūrā reūnītūrō reūnītūrīs
vocative reūnītūre reūnītūra reūnītūrum reūnītūrī reūnītūrae reūnītūra