Definify.com
Definition 2024
reuniturus
reuniturus
Latin
Participle
reūnītūrus m (feminine reūnītūra, neuter reūnītūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}
.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | reūnītūrus | reūnītūra | reūnītūrum | reūnītūrī | reūnītūrae | reūnītūra | |
genitive | reūnītūrī | reūnītūrae | reūnītūrī | reūnītūrōrum | reūnītūrārum | reūnītūrōrum | |
dative | reūnītūrō | reūnītūrō | reūnītūrīs | ||||
accusative | reūnītūrum | reūnītūram | reūnītūrum | reūnītūrōs | reūnītūrās | reūnītūra | |
ablative | reūnītūrō | reūnītūrā | reūnītūrō | reūnītūrīs | |||
vocative | reūnītūre | reūnītūra | reūnītūrum | reūnītūrī | reūnītūrae | reūnītūra |