Definify.com
Definition 2024
renovaturus
renovaturus
Latin
Participle
renovātūrus m (feminine renovātūra, neuter renovātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | renovātūrus | renovātūra | renovātūrum | renovātūrī | renovātūrae | renovātūra | |
| genitive | renovātūrī | renovātūrae | renovātūrī | renovātūrōrum | renovātūrārum | renovātūrōrum | |
| dative | renovātūrō | renovātūrō | renovātūrīs | ||||
| accusative | renovātūrum | renovātūram | renovātūrum | renovātūrōs | renovātūrās | renovātūra | |
| ablative | renovātūrō | renovātūrā | renovātūrō | renovātūrīs | |||
| vocative | renovātūre | renovātūra | renovātūrum | renovātūrī | renovātūrae | renovātūra | |