Definify.com
Definition 2024
reliquaturus
reliquaturus
Latin
Participle
reliquātūrus m (feminine reliquātūra, neuter reliquātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | reliquātūrus | reliquātūra | reliquātūrum | reliquātūrī | reliquātūrae | reliquātūra | |
| genitive | reliquātūrī | reliquātūrae | reliquātūrī | reliquātūrōrum | reliquātūrārum | reliquātūrōrum | |
| dative | reliquātūrō | reliquātūrō | reliquātūrīs | ||||
| accusative | reliquātūrum | reliquātūram | reliquātūrum | reliquātūrōs | reliquātūrās | reliquātūra | |
| ablative | reliquātūrō | reliquātūrā | reliquātūrō | reliquātūrīs | |||
| vocative | reliquātūre | reliquātūra | reliquātūrum | reliquātūrī | reliquātūrae | reliquātūra | |