Definify.com
Definition 2024
relegaturus
relegaturus
Latin
Participle
relēgātūrus m (feminine relēgātūra, neuter relēgātūrum); first/second declension
- about to despatch
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | relēgātūrus | relēgātūra | relēgātūrum | relēgātūrī | relēgātūrae | relēgātūra | |
| genitive | relēgātūrī | relēgātūrae | relēgātūrī | relēgātūrōrum | relēgātūrārum | relēgātūrōrum | |
| dative | relēgātūrō | relēgātūrō | relēgātūrīs | ||||
| accusative | relēgātūrum | relēgātūram | relēgātūrum | relēgātūrōs | relēgātūrās | relēgātūra | |
| ablative | relēgātūrō | relēgātūrā | relēgātūrō | relēgātūrīs | |||
| vocative | relēgātūre | relēgātūra | relēgātūrum | relēgātūrī | relēgātūrae | relēgātūra | |