Definify.com
Definition 2024
refragatus
refragatus
Latin
Participle
rēfrāgātus m (feminine rēfrāgāta, neuter rēfrāgātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rēfrāgātus | rēfrāgāta | rēfrāgātum | rēfrāgātī | rēfrāgātae | rēfrāgāta | |
| genitive | rēfrāgātī | rēfrāgātae | rēfrāgātī | rēfrāgātōrum | rēfrāgātārum | rēfrāgātōrum | |
| dative | rēfrāgātō | rēfrāgātō | rēfrāgātīs | ||||
| accusative | rēfrāgātum | rēfrāgātam | rēfrāgātum | rēfrāgātōs | rēfrāgātās | rēfrāgāta | |
| ablative | rēfrāgātō | rēfrāgātā | rēfrāgātō | rēfrāgātīs | |||
| vocative | rēfrāgāte | rēfrāgāta | rēfrāgātum | rēfrāgātī | rēfrāgātae | rēfrāgāta | |