Definify.com
Definition 2024
rectificaturus
rectificaturus
Latin
Participle
rectificātūrus m (feminine rectificātūra, neuter rectificātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rectificātūrus | rectificātūra | rectificātūrum | rectificātūrī | rectificātūrae | rectificātūra | |
| genitive | rectificātūrī | rectificātūrae | rectificātūrī | rectificātūrōrum | rectificātūrārum | rectificātūrōrum | |
| dative | rectificātūrō | rectificātūrō | rectificātūrīs | ||||
| accusative | rectificātūrum | rectificātūram | rectificātūrum | rectificātūrōs | rectificātūrās | rectificātūra | |
| ablative | rectificātūrō | rectificātūrā | rectificātūrō | rectificātūrīs | |||
| vocative | rectificātūre | rectificātūra | rectificātūrum | rectificātūrī | rectificātūrae | rectificātūra | |