Definify.com
Definition 2024
reclinatus
reclinatus
Latin
Participle
reclīnātus m (feminine reclīnāta, neuter reclīnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | reclīnātus | reclīnāta | reclīnātum | reclīnātī | reclīnātae | reclīnāta | |
| genitive | reclīnātī | reclīnātae | reclīnātī | reclīnātōrum | reclīnātārum | reclīnātōrum | |
| dative | reclīnātō | reclīnātō | reclīnātīs | ||||
| accusative | reclīnātum | reclīnātam | reclīnātum | reclīnātōs | reclīnātās | reclīnāta | |
| ablative | reclīnātō | reclīnātā | reclīnātō | reclīnātīs | |||
| vocative | reclīnāte | reclīnāta | reclīnātum | reclīnātī | reclīnātae | reclīnāta | |