Definify.com
Definition 2024
ratiocinaturus
ratiocinaturus
Latin
Participle
ratiōcinātūrus m (feminine ratiōcinātūra, neuter ratiōcinātūrum); first/second declension
- about to reckon
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ratiōcinātūrus | ratiōcinātūra | ratiōcinātūrum | ratiōcinātūrī | ratiōcinātūrae | ratiōcinātūra | |
| genitive | ratiōcinātūrī | ratiōcinātūrae | ratiōcinātūrī | ratiōcinātūrōrum | ratiōcinātūrārum | ratiōcinātūrōrum | |
| dative | ratiōcinātūrō | ratiōcinātūrō | ratiōcinātūrīs | ||||
| accusative | ratiōcinātūrum | ratiōcinātūram | ratiōcinātūrum | ratiōcinātūrōs | ratiōcinātūrās | ratiōcinātūra | |
| ablative | ratiōcinātūrō | ratiōcinātūrā | ratiōcinātūrō | ratiōcinātūrīs | |||
| vocative | ratiōcinātūre | ratiōcinātūra | ratiōcinātūrum | ratiōcinātūrī | ratiōcinātūrae | ratiōcinātūra | |