Definify.com
Definition 2024
qualificaturus
qualificaturus
Latin
Participle
quālificātūrus m (feminine quālificātūra, neuter quālificātūrum); first/second declension
- about to qualify
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | quālificātūrus | quālificātūra | quālificātūrum | quālificātūrī | quālificātūrae | quālificātūra | |
| genitive | quālificātūrī | quālificātūrae | quālificātūrī | quālificātūrōrum | quālificātūrārum | quālificātūrōrum | |
| dative | quālificātūrō | quālificātūrō | quālificātūrīs | ||||
| accusative | quālificātūrum | quālificātūram | quālificātūrum | quālificātūrōs | quālificātūrās | quālificātūra | |
| ablative | quālificātūrō | quālificātūrā | quālificātūrō | quālificātūrīs | |||
| vocative | quālificātūre | quālificātūra | quālificātūrum | quālificātūrī | quālificātūrae | quālificātūra | |