Definify.com
Definition 2024
purgativus
purgativus
Latin
Adjective
pūrgātīvus m (feminine pūrgātīva, neuter pūrgātīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pūrgātīvus | pūrgātīva | pūrgātīvum | pūrgātīvī | pūrgātīvae | pūrgātīva | |
| genitive | pūrgātīvī | pūrgātīvae | pūrgātīvī | pūrgātīvōrum | pūrgātīvārum | pūrgātīvōrum | |
| dative | pūrgātīvō | pūrgātīvō | pūrgātīvīs | ||||
| accusative | pūrgātīvum | pūrgātīvam | pūrgātīvum | pūrgātīvōs | pūrgātīvās | pūrgātīva | |
| ablative | pūrgātīvō | pūrgātīvā | pūrgātīvō | pūrgātīvīs | |||
| vocative | pūrgātīve | pūrgātīva | pūrgātīvum | pūrgātīvī | pūrgātīvae | pūrgātīva | |
References
- purgativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “purgativus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.