Definify.com
Definition 2026
propinaturus
propinaturus
Latin
Participle
prōpīnātūrus m (feminine prōpīnātūra, neuter prōpīnātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōpīnātūrus | prōpīnātūra | prōpīnātūrum | prōpīnātūrī | prōpīnātūrae | prōpīnātūra | |
| genitive | prōpīnātūrī | prōpīnātūrae | prōpīnātūrī | prōpīnātūrōrum | prōpīnātūrārum | prōpīnātūrōrum | |
| dative | prōpīnātūrō | prōpīnātūrō | prōpīnātūrīs | ||||
| accusative | prōpīnātūrum | prōpīnātūram | prōpīnātūrum | prōpīnātūrōs | prōpīnātūrās | prōpīnātūra | |
| ablative | prōpīnātūrō | prōpīnātūrā | prōpīnātūrō | prōpīnātūrīs | |||
| vocative | prōpīnātūre | prōpīnātūra | prōpīnātūrum | prōpīnātūrī | prōpīnātūrae | prōpīnātūra | |