Definify.com
Definition 2024
propalatus
propalatus
Latin
Participle
prōpalātus m (feminine prōpalāta, neuter prōpalātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | prōpalātus | prōpalāta | prōpalātum | prōpalātī | prōpalātae | prōpalāta | |
genitive | prōpalātī | prōpalātae | prōpalātī | prōpalātōrum | prōpalātārum | prōpalātōrum | |
dative | prōpalātō | prōpalātō | prōpalātīs | ||||
accusative | prōpalātum | prōpalātam | prōpalātum | prōpalātōs | prōpalātās | prōpalāta | |
ablative | prōpalātō | prōpalātā | prōpalātō | prōpalātīs | |||
vocative | prōpalāte | prōpalāta | prōpalātum | prōpalātī | prōpalātae | prōpalāta |