Definify.com
Definition 2025
propagaturus
propagaturus
Latin
Participle
prōpāgātūrus m (feminine prōpāgātūra, neuter prōpāgātūrum); first/second declension
- about to propagate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōpāgātūrus | prōpāgātūra | prōpāgātūrum | prōpāgātūrī | prōpāgātūrae | prōpāgātūra | |
| genitive | prōpāgātūrī | prōpāgātūrae | prōpāgātūrī | prōpāgātūrōrum | prōpāgātūrārum | prōpāgātūrōrum | |
| dative | prōpāgātūrō | prōpāgātūrō | prōpāgātūrīs | ||||
| accusative | prōpāgātūrum | prōpāgātūram | prōpāgātūrum | prōpāgātūrōs | prōpāgātūrās | prōpāgātūra | |
| ablative | prōpāgātūrō | prōpāgātūrā | prōpāgātūrō | prōpāgātūrīs | |||
| vocative | prōpāgātūre | prōpāgātūra | prōpāgātūrum | prōpāgātūrī | prōpāgātūrae | prōpāgātūra | |