Definify.com
Definition 2024
profanatus
profanatus
Latin
Participle
profānātus m (feminine profānāta, neuter profānātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | profānātus | profānāta | profānātum | profānātī | profānātae | profānāta | |
genitive | profānātī | profānātae | profānātī | profānātōrum | profānātārum | profānātōrum | |
dative | profānātō | profānātō | profānātīs | ||||
accusative | profānātum | profānātam | profānātum | profānātōs | profānātās | profānāta | |
ablative | profānātō | profānātā | profānātō | profānātīs | |||
vocative | profānāte | profānāta | profānātum | profānātī | profānātae | profānāta |