Definify.com
Definition 2024
procuratus
procuratus
Latin
Participle
prōcūrātus m (feminine prōcūrāta, neuter prōcūrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōcūrātus | prōcūrāta | prōcūrātum | prōcūrātī | prōcūrātae | prōcūrāta | |
| genitive | prōcūrātī | prōcūrātae | prōcūrātī | prōcūrātōrum | prōcūrātārum | prōcūrātōrum | |
| dative | prōcūrātō | prōcūrātō | prōcūrātīs | ||||
| accusative | prōcūrātum | prōcūrātam | prōcūrātum | prōcūrātōs | prōcūrātās | prōcūrāta | |
| ablative | prōcūrātō | prōcūrātā | prōcūrātō | prōcūrātīs | |||
| vocative | prōcūrāte | prōcūrāta | prōcūrātum | prōcūrātī | prōcūrātae | prōcūrāta | |