Definify.com
Definition 2024
praeordinatus
praeordinatus
Latin
Participle
praeordinātus m (feminine praeordināta, neuter praeordinātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praeordinātus | praeordināta | praeordinātum | praeordinātī | praeordinātae | praeordināta | |
| genitive | praeordinātī | praeordinātae | praeordinātī | praeordinātōrum | praeordinātārum | praeordinātōrum | |
| dative | praeordinātō | praeordinātō | praeordinātīs | ||||
| accusative | praeordinātum | praeordinātam | praeordinātum | praeordinātōs | praeordinātās | praeordināta | |
| ablative | praeordinātō | praeordinātā | praeordinātō | praeordinātīs | |||
| vocative | praeordināte | praeordināta | praeordinātum | praeordinātī | praeordinātae | praeordināta | |