Definify.com
Definition 2024
praemeditaturus
praemeditaturus
Latin
Participle
praemeditātūrus m (feminine praemeditātūra, neuter praemeditātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praemeditātūrus | praemeditātūra | praemeditātūrum | praemeditātūrī | praemeditātūrae | praemeditātūra | |
| genitive | praemeditātūrī | praemeditātūrae | praemeditātūrī | praemeditātūrōrum | praemeditātūrārum | praemeditātūrōrum | |
| dative | praemeditātūrō | praemeditātūrō | praemeditātūrīs | ||||
| accusative | praemeditātūrum | praemeditātūram | praemeditātūrum | praemeditātūrōs | praemeditātūrās | praemeditātūra | |
| ablative | praemeditātūrō | praemeditātūrā | praemeditātūrō | praemeditātūrīs | |||
| vocative | praemeditātūre | praemeditātūra | praemeditātūrum | praemeditātūrī | praemeditātūrae | praemeditātūra | |