Definify.com
Definition 2024
praedestinatus
praedestinatus
Latin
Participle
praedestinātus m (feminine praedestināta, neuter praedestinātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praedestinātus | praedestināta | praedestinātum | praedestinātī | praedestinātae | praedestināta | |
| genitive | praedestinātī | praedestinātae | praedestinātī | praedestinātōrum | praedestinātārum | praedestinātōrum | |
| dative | praedestinātō | praedestinātō | praedestinātīs | ||||
| accusative | praedestinātum | praedestinātam | praedestinātum | praedestinātōs | praedestinātās | praedestināta | |
| ablative | praedestinātō | praedestinātā | praedestinātō | praedestinātīs | |||
| vocative | praedestināte | praedestināta | praedestinātum | praedestinātī | praedestinātae | praedestināta | |