Definify.com
Definition 2026
plagatus
plagatus
Latin
Adjective
plāgātus m (feminine plāgāta, neuter plāgātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | plāgātus | plāgāta | plāgātum | plāgātī | plāgātae | plāgāta | |
| genitive | plāgātī | plāgātae | plāgātī | plāgātōrum | plāgātārum | plāgātōrum | |
| dative | plāgātō | plāgātō | plāgātīs | ||||
| accusative | plāgātum | plāgātam | plāgātum | plāgātōs | plāgātās | plāgāta | |
| ablative | plāgātō | plāgātā | plāgātō | plāgātīs | |||
| vocative | plāgāte | plāgāta | plāgātum | plāgātī | plāgātae | plāgāta | |