Definify.com
Definition 2024
pilnais
pilnais
Latvian
Adjective
pilnais (indef. pilns, comp. pilnākais, sup. vispilnākais; irreg. adv. pilnam, pilnām)
Declension
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | pilnais | pilnie | pilnā | pilnās | |||||
| accusative (akuzatīvs) | pilno | pilnos | pilno | pilnās | |||||
| genitive (ģenitīvs) | pilnā | pilno | pilnās | pilno | |||||
| dative (datīvs) | pilnajam | pilnajiem | pilnajai | pilnajām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | pilno | pilnajiem | pilno | pilnajām | |||||
| locative (lokatīvs) | pilnajā | pilnajos | pilnajā | pilnajās | |||||
| vocative (vokatīvs) | pilno, pilnais | pilnie | pilno, pilnā | pilnās | |||||