Definify.com
Definition 2024
permanatus
permanatus
Latin
Participle
permānātus m (feminine permānāta, neuter permānātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | permānātus | permānāta | permānātum | permānātī | permānātae | permānāta | |
| genitive | permānātī | permānātae | permānātī | permānātōrum | permānātārum | permānātōrum | |
| dative | permānātō | permānātō | permānātīs | ||||
| accusative | permānātum | permānātam | permānātum | permānātōs | permānātās | permānāta | |
| ablative | permānātō | permānātā | permānātō | permānātīs | |||
| vocative | permānāte | permānāta | permānātum | permānātī | permānātae | permānāta | |