Definify.com
Definition 2024
permanaturus
permanaturus
Latin
Participle
permānātūrus m (feminine permānātūra, neuter permānātūrum); first/second declension
- about to permeate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | permānātūrus | permānātūra | permānātūrum | permānātūrī | permānātūrae | permānātūra | |
| genitive | permānātūrī | permānātūrae | permānātūrī | permānātūrōrum | permānātūrārum | permānātūrōrum | |
| dative | permānātūrō | permānātūrō | permānātūrīs | ||||
| accusative | permānātūrum | permānātūram | permānātūrum | permānātūrōs | permānātūrās | permānātūra | |
| ablative | permānātūrō | permānātūrā | permānātūrō | permānātūrīs | |||
| vocative | permānātūre | permānātūra | permānātūrum | permānātūrī | permānātūrae | permānātūra | |