Definify.com
Definition 2024
obturatus
obturatus
Latin
Participle
obtūrātus m (feminine obtūrāta, neuter obtūrātum); first/second declension
- stopped up, having been blocked up
- assuaged, allayed, having been assuaged
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obtūrātus | obtūrāta | obtūrātum | obtūrātī | obtūrātae | obtūrāta | |
| genitive | obtūrātī | obtūrātae | obtūrātī | obtūrātōrum | obtūrātārum | obtūrātōrum | |
| dative | obtūrātō | obtūrātō | obtūrātīs | ||||
| accusative | obtūrātum | obtūrātam | obtūrātum | obtūrātōs | obtūrātās | obtūrāta | |
| ablative | obtūrātō | obtūrātā | obtūrātō | obtūrātīs | |||
| vocative | obtūrāte | obtūrāta | obtūrātum | obtūrātī | obtūrātae | obtūrāta | |