Definify.com
Definition 2026
obtorturus
obtorturus
Latin
Participle
obtortūrus m (feminine obtortūra, neuter obtortūrum); first/second declension
- about to turn towards
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obtortūrus | obtortūra | obtortūrum | obtortūrī | obtortūrae | obtortūra | |
| genitive | obtortūrī | obtortūrae | obtortūrī | obtortūrōrum | obtortūrārum | obtortūrōrum | |
| dative | obtortūrō | obtortūrō | obtortūrīs | ||||
| accusative | obtortūrum | obtortūram | obtortūrum | obtortūrōs | obtortūrās | obtortūra | |
| ablative | obtortūrō | obtortūrā | obtortūrō | obtortūrīs | |||
| vocative | obtortūre | obtortūra | obtortūrum | obtortūrī | obtortūrae | obtortūra | |