Definify.com
Definition 2026
obtecturus
obtecturus
Latin
Participle
obtectūrus m (feminine obtectūra, neuter obtectūrum); first/second declension
- about to cover
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obtectūrus | obtectūra | obtectūrum | obtectūrī | obtectūrae | obtectūra | |
| genitive | obtectūrī | obtectūrae | obtectūrī | obtectūrōrum | obtectūrārum | obtectūrōrum | |
| dative | obtectūrō | obtectūrō | obtectūrīs | ||||
| accusative | obtectūrum | obtectūram | obtectūrum | obtectūrōs | obtectūrās | obtectūra | |
| ablative | obtectūrō | obtectūrā | obtectūrō | obtectūrīs | |||
| vocative | obtectūre | obtectūra | obtectūrum | obtectūrī | obtectūrae | obtectūra | |