Definify.com
Definition 2024
obliteratus
obliteratus
Latin
Participle
obliterātus m (feminine obliterāta, neuter obliterātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obliterātus | obliterāta | obliterātum | obliterātī | obliterātae | obliterāta | |
| genitive | obliterātī | obliterātae | obliterātī | obliterātōrum | obliterātārum | obliterātōrum | |
| dative | obliterātō | obliterātō | obliterātīs | ||||
| accusative | obliterātum | obliterātam | obliterātum | obliterātōs | obliterātās | obliterāta | |
| ablative | obliterātō | obliterātā | obliterātō | obliterātīs | |||
| vocative | obliterāte | obliterāta | obliterātum | obliterātī | obliterātae | obliterāta | |