Definify.com
Definition 2024
obediturus
obediturus
Latin
Participle
obēdītūrus m (feminine obēdītūra, neuter obēdītūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obēdītūrus | obēdītūra | obēdītūrum | obēdītūrī | obēdītūrae | obēdītūra | |
| genitive | obēdītūrī | obēdītūrae | obēdītūrī | obēdītūrōrum | obēdītūrārum | obēdītūrōrum | |
| dative | obēdītūrō | obēdītūrō | obēdītūrīs | ||||
| accusative | obēdītūrum | obēdītūram | obēdītūrum | obēdītūrōs | obēdītūrās | obēdītūra | |
| ablative | obēdītūrō | obēdītūrā | obēdītūrō | obēdītūrīs | |||
| vocative | obēdītūre | obēdītūra | obēdītūrum | obēdītūrī | obēdītūrae | obēdītūra | |