Definify.com
Definition 2025
obambulaturus
obambulaturus
Latin
Participle
obambulātūrus m (feminine obambulātūra, neuter obambulātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obambulātūrus | obambulātūra | obambulātūrum | obambulātūrī | obambulātūrae | obambulātūra | |
| genitive | obambulātūrī | obambulātūrae | obambulātūrī | obambulātūrōrum | obambulātūrārum | obambulātūrōrum | |
| dative | obambulātūrō | obambulātūrō | obambulātūrīs | ||||
| accusative | obambulātūrum | obambulātūram | obambulātūrum | obambulātūrōs | obambulātūrās | obambulātūra | |
| ablative | obambulātūrō | obambulātūrā | obambulātūrō | obambulātūrīs | |||
| vocative | obambulātūre | obambulātūra | obambulātūrum | obambulātūrī | obambulātūrae | obambulātūra | |