Definify.com
Definition 2024
nutricatus
nutricatus
Latin
Participle
nūtrīcātus m (feminine nūtrīcāta, neuter nūtrīcātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | nūtrīcātus | nūtrīcāta | nūtrīcātum | nūtrīcātī | nūtrīcātae | nūtrīcāta | |
| genitive | nūtrīcātī | nūtrīcātae | nūtrīcātī | nūtrīcātōrum | nūtrīcātārum | nūtrīcātōrum | |
| dative | nūtrīcātō | nūtrīcātō | nūtrīcātīs | ||||
| accusative | nūtrīcātum | nūtrīcātam | nūtrīcātum | nūtrīcātōs | nūtrīcātās | nūtrīcāta | |
| ablative | nūtrīcātō | nūtrīcātā | nūtrīcātō | nūtrīcātīs | |||
| vocative | nūtrīcāte | nūtrīcāta | nūtrīcātum | nūtrīcātī | nūtrīcātae | nūtrīcāta | |
References
- nutricatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “nutricatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.