Definify.com
Definition 2024
nutatus
nutatus
Latin
Participle
nūtātus m (feminine nūtāta, neuter nūtātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | nūtātus | nūtāta | nūtātum | nūtātī | nūtātae | nūtāta | |
| genitive | nūtātī | nūtātae | nūtātī | nūtātōrum | nūtātārum | nūtātōrum | |
| dative | nūtātō | nūtātō | nūtātīs | ||||
| accusative | nūtātum | nūtātam | nūtātum | nūtātōs | nūtātās | nūtāta | |
| ablative | nūtātō | nūtātā | nūtātō | nūtātīs | |||
| vocative | nūtāte | nūtāta | nūtātum | nūtātī | nūtātae | nūtāta | |
References
- NUTATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)