Definify.com
Definition 2026
nuncupativus
nuncupativus
Latin
Adjective
nuncupātīvus m (feminine nuncupātīva, neuter nuncupātīvum); first/second declension
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | nuncupātīvus | nuncupātīva | nuncupātīvum | nuncupātīvī | nuncupātīvae | nuncupātīva | |
| genitive | nuncupātīvī | nuncupātīvae | nuncupātīvī | nuncupātīvōrum | nuncupātīvārum | nuncupātīvōrum | |
| dative | nuncupātīvō | nuncupātīvō | nuncupātīvīs | ||||
| accusative | nuncupātīvum | nuncupātīvam | nuncupātīvum | nuncupātīvōs | nuncupātīvās | nuncupātīva | |
| ablative | nuncupātīvō | nuncupātīvā | nuncupātīvō | nuncupātīvīs | |||
| vocative | nuncupātīve | nuncupātīva | nuncupātīvum | nuncupātīvī | nuncupātīvae | nuncupātīva | |
Related terms
References
- nuncupativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “nuncupativus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- “nuncupativus” on page 724/2 of Jan Frederik Niermeyer’s Mediae Latinitatis Lexicon Minus (1976)