Definify.com
Definition 2024
mutisks
mutisks
Latvian
Adjective
mutisks (def. mutiskais; adv. mutiski)
- oral, verbal (expressed in actual speech)
- mutiska atbilde ― oral answer
- mutisks aicinājums ― oral summons, invitation
- mutisks ziņojums ― oral report
- vissarežģītākā no visām sabiedrībā izmantojamām zīmju sistēmām ir dabiskā valoda mutiskajā un rakstiskajā veidā ― the most complex of all systems of signs used in society is the natural language, in its oral and written form
- bija taču tikai mutiskas norunas ― it was only a verbal agreement
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of mutisks
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | mutisks | mutiski | mutiska | mutiskas | |||||
accusative (akuzatīvs) | mutisku | mutiskus | mutisku | mutiskas | |||||
genitive (ģenitīvs) | mutiska | mutisku | mutiskas | mutisku | |||||
dative (datīvs) | mutiskam | mutiskiem | mutiskai | mutiskām | |||||
instrumental (instrumentālis) | mutisku | mutiskiem | mutisku | mutiskām | |||||
locative (lokatīvs) | mutiskā | mutiskos | mutiskā | mutiskās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||