Definify.com
Definition 2024
mutilaturus
mutilaturus
Latin
Participle
mutilātūrus m (feminine mutilātūra, neuter mutilātūrum); first/second declension
- about to mutilate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mutilātūrus | mutilātūra | mutilātūrum | mutilātūrī | mutilātūrae | mutilātūra | |
| genitive | mutilātūrī | mutilātūrae | mutilātūrī | mutilātūrōrum | mutilātūrārum | mutilātūrōrum | |
| dative | mutilātūrō | mutilātūrō | mutilātūrīs | ||||
| accusative | mutilātūrum | mutilātūram | mutilātūrum | mutilātūrōs | mutilātūrās | mutilātūra | |
| ablative | mutilātūrō | mutilātūrā | mutilātūrō | mutilātūrīs | |||
| vocative | mutilātūre | mutilātūra | mutilātūrum | mutilātūrī | mutilātūrae | mutilātūra | |