Definify.com
Definition 2024
multatus
multatus
Latin
Participle
multātus m (feminine multāta, neuter multātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | multātus | multāta | multātum | multātī | multātae | multāta | |
| genitive | multātī | multātae | multātī | multātōrum | multātārum | multātōrum | |
| dative | multātō | multātō | multātīs | ||||
| accusative | multātum | multātam | multātum | multātōs | multātās | multāta | |
| ablative | multātō | multātā | multātō | multātīs | |||
| vocative | multāte | multāta | multātum | multātī | multātae | multāta | |