Definify.com
Definition 2024
mucronatus
mucronatus
Latin
Adjective
mūcrōnātus m (feminine mūcrōnāta, neuter mūcrōnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mūcrōnātus | mūcrōnāta | mūcrōnātum | mūcrōnātī | mūcrōnātae | mūcrōnāta | |
| genitive | mūcrōnātī | mūcrōnātae | mūcrōnātī | mūcrōnātōrum | mūcrōnātārum | mūcrōnātōrum | |
| dative | mūcrōnātō | mūcrōnātō | mūcrōnātīs | ||||
| accusative | mūcrōnātum | mūcrōnātam | mūcrōnātum | mūcrōnātōs | mūcrōnātās | mūcrōnāta | |
| ablative | mūcrōnātō | mūcrōnātā | mūcrōnātō | mūcrōnātīs | |||
| vocative | mūcrōnāte | mūcrōnāta | mūcrōnātum | mūcrōnātī | mūcrōnātae | mūcrōnāta | |
Related terms
References
- mucronatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “mucronatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.