Definify.com
Definition 2024
minatorius
minatorius
Latin
Adjective
minātōrius m (feminine minātōria, neuter minātōrium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | minātōrius | minātōria | minātōrium | minātōriī | minātōriae | minātōria | |
| genitive | minātōriī | minātōriae | minātōriī | minātōriōrum | minātōriārum | minātōriōrum | |
| dative | minātōriō | minātōriō | minātōriīs | ||||
| accusative | minātōrium | minātōriam | minātōrium | minātōriōs | minātōriās | minātōria | |
| ablative | minātōriō | minātōriā | minātōriō | minātōriīs | |||
| vocative | minātōrie | minātōria | minātōrium | minātōriī | minātōriae | minātōria | |
Related terms
Descendants
- English: minatory
References
- minatorius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- MINATORIUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “minatorius”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- minatorius in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700, pre-publication website, 2005-2016