Definify.com
Definition 2024
mentiturus
mentiturus
Latin
Participle
mentitūrus m (feminine mentitūra, neuter mentitūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mentitūrus | mentitūra | mentitūrum | mentitūrī | mentitūrae | mentitūra | |
| genitive | mentitūrī | mentitūrae | mentitūrī | mentitūrōrum | mentitūrārum | mentitūrōrum | |
| dative | mentitūrō | mentitūrō | mentitūrīs | ||||
| accusative | mentitūrum | mentitūram | mentitūrum | mentitūrōs | mentitūrās | mentitūra | |
| ablative | mentitūrō | mentitūrā | mentitūrō | mentitūrīs | |||
| vocative | mentitūre | mentitūra | mentitūrum | mentitūrī | mentitūrae | mentitūra | |