Definify.com
Definition 2024
maritatus
maritatus
Latin
Participle
marītātus m (feminine marītāta, neuter marītātum); first/second declension
- married, wed, having been married.
- (of animals) coupled, mated, having been mated.
- (of plants) grafted, having been grafted.
- impregnated, having been impregnated.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | marītātus | marītāta | marītātum | marītātī | marītātae | marītāta | |
| genitive | marītātī | marītātae | marītātī | marītātōrum | marītātārum | marītātōrum | |
| dative | marītātō | marītātō | marītātīs | ||||
| accusative | marītātum | marītātam | marītātum | marītātōs | marītātās | marītāta | |
| ablative | marītātō | marītātā | marītātō | marītātīs | |||
| vocative | marītāte | marītāta | marītātum | marītātī | marītātae | marītāta | |
References
- maritatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- MARITATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “maritatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.