Definify.com
Definition 2024
lunaticus
lunaticus
Latin
Adjective
lūnāticus m (feminine lūnātica, neuter lūnāticum); first/second declension
- Of, or living on, the moon
- epileptic, lunatic, moonstruck, crazy
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | lūnāticus | lūnātica | lūnāticum | lūnāticī | lūnāticae | lūnātica | |
| genitive | lūnāticī | lūnāticae | lūnāticī | lūnāticōrum | lūnāticārum | lūnāticōrum | |
| dative | lūnāticō | lūnāticō | lūnāticīs | ||||
| accusative | lūnāticum | lūnāticam | lūnāticum | lūnāticōs | lūnāticās | lūnātica | |
| ablative | lūnāticō | lūnāticā | lūnāticō | lūnāticīs | |||
| vocative | lūnātice | lūnātica | lūnāticum | lūnāticī | lūnāticae | lūnātica | |
Descendants
|
References
- lunaticus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- LUNATICUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “lunaticus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.