Definify.com
Definition 2024
locaturus
locaturus
Latin
Participle
locātūrus m (feminine locātūra, neuter locātūrum); first/second declension
- about to place
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | locātūrus | locātūra | locātūrum | locātūrī | locātūrae | locātūra | |
| genitive | locātūrī | locātūrae | locātūrī | locātūrōrum | locātūrārum | locātūrōrum | |
| dative | locātūrō | locātūrō | locātūrīs | ||||
| accusative | locātūrum | locātūram | locātūrum | locātūrōs | locātūrās | locātūra | |
| ablative | locātūrō | locātūrā | locātūrō | locātūrīs | |||
| vocative | locātūre | locātūra | locātūrum | locātūrī | locātūrae | locātūra | |