Definify.com
Definition 2024
lancinatus
lancinatus
Latin
Participle
lancinātus m (feminine lancināta, neuter lancinātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | lancinātus | lancināta | lancinātum | lancinātī | lancinātae | lancināta | |
| genitive | lancinātī | lancinātae | lancinātī | lancinātōrum | lancinātārum | lancinātōrum | |
| dative | lancinātō | lancinātō | lancinātīs | ||||
| accusative | lancinātum | lancinātam | lancinātum | lancinātōs | lancinātās | lancināta | |
| ablative | lancinātō | lancinātā | lancinātō | lancinātīs | |||
| vocative | lancināte | lancināta | lancinātum | lancinātī | lancinātae | lancināta | |