Definify.com
Definition 2024
lamentatus
lamentatus
Latin
Participle
lamentātus m (feminine lamentāta, neuter lamentātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | lamentātus | lamentāta | lamentātum | lamentātī | lamentātae | lamentāta | |
| genitive | lamentātī | lamentātae | lamentātī | lamentātōrum | lamentātārum | lamentātōrum | |
| dative | lamentātō | lamentātō | lamentātīs | ||||
| accusative | lamentātum | lamentātam | lamentātum | lamentātōs | lamentātās | lamentāta | |
| ablative | lamentātō | lamentātā | lamentātō | lamentātīs | |||
| vocative | lamentāte | lamentāta | lamentātum | lamentātī | lamentātae | lamentāta | |