Definify.com
Definition 2025
judicaturus
judicaturus
Latin
Participle
jūdicātūrus m (feminine jūdicātūra, neuter jūdicātūrum); first/second declension
- Alternative spelling of iūdicātūrus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | jūdicātūrus | jūdicātūra | jūdicātūrum | jūdicātūrī | jūdicātūrae | jūdicātūra | |
| genitive | jūdicātūrī | jūdicātūrae | jūdicātūrī | jūdicātūrōrum | jūdicātūrārum | jūdicātūrōrum | |
| dative | jūdicātūrō | jūdicātūrō | jūdicātūrīs | ||||
| accusative | jūdicātūrum | jūdicātūram | jūdicātūrum | jūdicātūrōs | jūdicātūrās | jūdicātūra | |
| ablative | jūdicātūrō | jūdicātūrā | jūdicātūrō | jūdicātūrīs | |||
| vocative | jūdicātūre | jūdicātūra | jūdicātūrum | jūdicātūrī | jūdicātūrae | jūdicātūra | |