Definify.com
Definition 2024
jactatus
jactatus
Latin
Participle
jactātus m (feminine jactāta, neuter jactātum); first/second declension
- Alternative form of iactātus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | jactātus | jactāta | jactātum | jactātī | jactātae | jactāta | |
| genitive | jactātī | jactātae | jactātī | jactātōrum | jactātārum | jactātōrum | |
| dative | jactātō | jactātō | jactātīs | ||||
| accusative | jactātum | jactātam | jactātum | jactātōs | jactātās | jactāta | |
| ablative | jactātō | jactātā | jactātō | jactātīs | |||
| vocative | jactāte | jactāta | jactātum | jactātī | jactātae | jactāta | |
References
- jactatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “jactatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.