Definify.com
Definition 2024
jactaturus
jactaturus
Latin
Participle
jactātūrus m (feminine jactātūra, neuter jactātūrum); first/second declension
- Alternative form of iactāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | jactātūrus | jactātūra | jactātūrum | jactātūrī | jactātūrae | jactātūra | |
| genitive | jactātūrī | jactātūrae | jactātūrī | jactātūrōrum | jactātūrārum | jactātūrōrum | |
| dative | jactātūrō | jactātūrō | jactātūrīs | ||||
| accusative | jactātūrum | jactātūram | jactātūrum | jactātūrōs | jactātūrās | jactātūra | |
| ablative | jactātūrō | jactātūrā | jactātūrō | jactātūrīs | |||
| vocative | jactātūre | jactātūra | jactātūrum | jactātūrī | jactātūrae | jactātūra | |