Definify.com
Definition 2024
iuraturus
iuraturus
Latin
Participle
iūrātūrus m (feminine iūrātūra, neuter iūrātūrum); first/second declension
- about to vow
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | iūrātūrus | iūrātūra | iūrātūrum | iūrātūrī | iūrātūrae | iūrātūra | |
| genitive | iūrātūrī | iūrātūrae | iūrātūrī | iūrātūrōrum | iūrātūrārum | iūrātūrōrum | |
| dative | iūrātūrō | iūrātūrō | iūrātūrīs | ||||
| accusative | iūrātūrum | iūrātūram | iūrātūrum | iūrātūrōs | iūrātūrās | iūrātūra | |
| ablative | iūrātūrō | iūrātūrā | iūrātūrō | iūrātūrīs | |||
| vocative | iūrātūre | iūrātūra | iūrātūrum | iūrātūrī | iūrātūrae | iūrātūra | |