Definify.com
Definition 2024
irrogaturus
irrogaturus
Latin
Participle
irrogātūrus m (feminine irrogātūra, neuter irrogātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | irrogātūrus | irrogātūra | irrogātūrum | irrogātūrī | irrogātūrae | irrogātūra | |
| genitive | irrogātūrī | irrogātūrae | irrogātūrī | irrogātūrōrum | irrogātūrārum | irrogātūrōrum | |
| dative | irrogātūrō | irrogātūrō | irrogātūrīs | ||||
| accusative | irrogātūrum | irrogātūram | irrogātūrum | irrogātūrōs | irrogātūrās | irrogātūra | |
| ablative | irrogātūrō | irrogātūrā | irrogātūrō | irrogātūrīs | |||
| vocative | irrogātūre | irrogātūra | irrogātūrum | irrogātūrī | irrogātūrae | irrogātūra | |