Definify.com

Definition 2024


interminatus

interminatus

Latin

Participle

interminātus m (feminine intermināta, neuter interminātum); first/second declension

  1. threatened, menaced

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative interminātus intermināta interminātum interminātī interminātae intermināta
genitive interminātī interminātae interminātī interminātōrum interminātārum interminātōrum
dative interminātō interminātō interminātīs
accusative interminātum interminātam interminātum interminātōs interminātās intermināta
ablative interminātō interminātā interminātō interminātīs
vocative intermināte intermināta interminātum interminātī interminātae intermināta

References