Definify.com

Definition 2024


intentatus

intentatus

Latin

Participle

intentātus m (feminine intentāta, neuter intentātum); first/second declension

  1. extended

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative intentātus intentāta intentātum intentātī intentātae intentāta
genitive intentātī intentātae intentātī intentātōrum intentātārum intentātōrum
dative intentātō intentātō intentātīs
accusative intentātum intentātam intentātum intentātōs intentātās intentāta
ablative intentātō intentātā intentātō intentātīs
vocative intentāte intentāta intentātum intentātī intentātae intentāta

References