Definify.com

Definition 2024


instructus

instructus

Latin

Participle

īnstrūctus m (feminine īnstrūcta, neuter īnstrūctum); first/second declension

  1. equipped, prepared
  2. arranged
  3. trained, skilled

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative īnstrūctus īnstrūcta īnstrūctum īnstrūctī īnstrūctae īnstrūcta
genitive īnstrūctī īnstrūctae īnstrūctī īnstrūctōrum īnstrūctārum īnstrūctōrum
dative īnstrūctō īnstrūctō īnstrūctīs
accusative īnstrūctum īnstrūctam īnstrūctum īnstrūctōs īnstrūctās īnstrūcta
ablative īnstrūctō īnstrūctā īnstrūctō īnstrūctīs
vocative īnstrūcte īnstrūcta īnstrūctum īnstrūctī īnstrūctae īnstrūcta

References